27. aprīlī Nīderlandi pārņem “oranžais trakums” (oranjegekte) jeb “oranžais drudzis” (oranjekoorts). Šajā dienā tiek atzīmēta Karaļa diena (Koningsdag), kas ir vairāk kā simts gadu veca tradīcija un līdz 2013. gadam, kad troni mantoja Vilems Aleksandrs (Willem-Alexander), bija pazīstama kā Karalienes diena (Koninginnedag), un tika atzīmēta 30. aprīlī.
Pirmās Princeses dienas (Prinsessedag) svinības notika 1885. gada 31.augustā, kas bija troņprinceses Vilhelminas (Wilhelmina) piektā dzimšanas diena. Princeses tēvs, karalis Viljams III (William III), nebija tautā populārs, un viņa dzimšanas dienas svinības notika neregulāri. “Utrechts Provinciaal en Stedelijk Dagblad” redaktors J.W.R.Gerlach ierosināja atzīmēt Vilhelminas dzimšanas dienu, jo mazā princese bija daudz vairāk tautā mīlēta, un izmantot to, lai saliedētu tautu un veicinātu patriotismu. Pirmajā Princeses dienā Vilhelmina piedalījās parādē Utrehtas ielās, mājot pūlim, taču ātri vien arī citas pilsētas rīkoja dažādus pasākumus bērniem, jo šīs svinības sakrita arī ar skolēnu vasaras brīvdienu beigām un mācību gada sākumu. 1890. gadā princese mantoja troni un Princeses diena kļuva par Karalienes dienu (Koninginnedag). Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā Karalienes diena netika svinēta, kā arī Oranžās Komitejas (Oranje Comité) biedri, kas rīko šo pasākumu, iznīcināja visu dokumentāciju, baidoties no vāciešu atriebības.
Karalienes Vilhelminas māte reģente Emma savu dzimšanas dienu 2. augustā pavadīja Soestdijk pilī Baarn, kam par godu pilsētā tika rīkota ziedu parāde. 1934. gadā pēc Emmas nāves uz pili pārcēlās Karalienes Vilhelminas meita kroņprincese Juliana un ziedu parāde tika rīkota 30. aprīlī, kas bija Julianas dzimšanas diena. 1948. gada septembrī Juliana mantoja troni un no 1949. gada Karalienes diena tika pārcelta uz 30. aprīli. Karalienes diena ieguva milzīgu popularitāti, jo strādniekiem tā bija brīvdiena, kā arī Juliana tika uzskatīta par “tautas karalieni”.
1966. gada 10. martā Karalienes Julianas meita kroņprincese Beatrikse (Beatrix) apprecējās ar vācu aristokrātu un diplomātu Klausu fon Amsbergu (Klaus von Amsberg, pilnajā vārdā Klaus-Georg Wilhelm Otto Friedrich Gerd von Amsberg), kas bija arī dienējis vācu armijā. Pēc vienu gadu ilgušās vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā Nīderlandē šīs laulības izraisīja milzīgus protestus un demonstrācijas. Pāris no protestētāju saukļiem bija “Claus, raus!” (vācu val. “Klaus, ārā!”) un “Mijn [opa’s/oma’s] fiets terug!” (nīderlandiešu val. “Atdod manu [vectētiņa/vecmāmiņas] divriteni!”, jo kara laikā vācieši konfiscēja divriteņus un citas lietas, kas pēc tam tika izmantotas ieroču ražošanai un citām kara vajadzībām). Lai izvairītos no demonstrācijām Karalienes dienā, Amsterdamas pilsētas vadība pieņēma lēmumu atļaut uteni (vrijmarkt) arī pilsētas centrā, kas līdz tam bija atļauts tikai pilsētas nomalēs. Karaļa dienas krāmu tirgus ir vienīgā diena gadā, kad atļauts tirgoties uz ielas bez atļaujas un nemaksājot ienākuma nodokli. Karaļa dienas krāmu tirgus tāpat kā svinības tiek rīkotas visā Nīderlandē.
Kroņprincese Beatrikse troni mantoja 1980. gadā. Viņas dzimšanas diena ir 31. janvārī, taču tad laika apstākļi nav tik piemēroti aktivitātēm ārā, tāpēc tika nolemts saglabāt karalienes dienas svinības 30. aprīlī. Karaliene Beatrikse katru gadu apmeklēja kādu Nīderlandes pilsētu. Ja 30. aprīlis iekrita svētdienā, tad svinības tika pārceltas uz sestdienu.
2013. gadā karaliene Beatrikse troni nodeva savam dēlam Vilemam Aleksandram, tādējādi uz kādu laiku pieliekot punktu 120 gadu ilgušajai sieviešu valdīšanai Nīderlandes tronī (pirmās kārtas troņmantniece ir Vilema Aleksandra meita Katarīna Amālija). Jaunais karalis savu dzimšanas dienu svin 27. aprīlī, līdz ar to arī Karaļa diena tiek atzīmēta 27. aprīlī. Vilems Aleksandrs turpina Beatrikses iesākto tradīciju apmeklēt kādu pilsētu.
Interesanti, ka karalienes Beatrikses vīrs bija princis Klaus, bet karaļa Vilema Aleksandra sieva Maksima ir nevis princese, bet karaliene. Tas skaidrojams ar to, ka Nīderlandes satversmē rakstīts, ka tronī valda karalis, kas var būt arī sieviete. Tas nozīmē, ka Beatrikses oficiālais amats bija karalis (de Koning), kaut gan viņa tika saukta par karalieni, lai izvairītos no pārpratumiem. Tā kā vienā valstī divi karaļi nevar būt, Beatrikses dzīvesbiedra tituls bija princis.
Karaļa dzimšanas dienas svinības sākas jau iepriekšējās dienas vakarā no plkst. 19:00 ar Karalienes nakti (Koninginnenacht), kas tagad ir Karaļa nakts (Koningsdag). Karalisko dzimšanas dienu ik gadu apmeklē vairāki simti tūkstošu tūristu, un visās lielākajās pilsētās tiek rīkoti dažādi pasākumi, kā arī vairākās pilsētās ir sabiedriskā transporta un satiksmes ierobežojumi.
Karaļa dienas atribūtika: kaut kas oranžs (kas var but gan apģērbs – t-krekls, bikses, parūka, brilles, cepure, gan īpaši kostīmi utt.) un/vai karalisks (boa, kronis, lauva, vimpelis u.tml.), kā arī Nīderlandes sarkanbaltzilā karoga krāsās. Lielveikalos var iegādāties arī kūkas un cepumus ar oranžu glazūru un “oranje bitter”. Populārākās kūkas ir “oranje tompouce”, kuru apgrozījums Karaļa dienā palielinās par vairāk kā 600%.
Karaļa dienā Amsterdamas kanālus piepilda tūkstošiem laivu. Laivu pasažieriem, kuru peldamrīki nav aprīkoti ar wc, galvaspilsētā ir ierīkotas īpašas “wc laivas” (plasboten), tomēr daļa pasažieru izmanto mirkļus, kamēr laiva peld zem kāda no 1539 Amsterdamas tiltiem. Prinsengracht ir viens no aizņemtākajiem pilsētas kanāliem.
Krāmu tirdziņa dalībniekiem ieteicams vietu uz ielas aizņemt jau iepriekš, ar krītu uzzīmējot “B”, “bezet” vai tamlīdzīgi, taču nav ieteicams uzsākt konfliktu, ja kāds cits ir iekārtojies jūsu iezīmētajā vietā. Dažkārt populārākas vietas tiek aizņemtas, Karaļa nakti guļot guļammaisā savā vietā. Tirgošanos var sākt jau no plkst. 6:00 un turpināt līdz plkst. 20:00. Tirdziņos var iegādāties ne tikai grāmatas, lietotus apģērbus, antīkas preces, amatnieku darinājumus u.tml. krāmus, bet arī, piem., bērnu zīmētus portretus, 5 minūšu galvas masāžu, wc apmeklējumu, iespēju ieskatīties “kijkdoosje” (kastīte, kas sievietēm piestiprināta krūšu augstumā, vīriešiem zem jostasvietas ar uzrakstu “vai gribi redzēt putniņu”, bērni parasti tur rokās vai uz galda un skatītājs pa caurumu var redzēt mākslīgās krūtis, no papīra veidotus džungļus vai tml.) un jebko citu, kam vien var pielikt cenu zīmi. Pastāv ierobežojumi pārtikas un dzērienu tirgošanā, kā arī dažās pilsētās nav atļauts tirgot jaunas preces. Noteikumus var atrast pašvaldību tīmekļvietnēs.
Karaļa diena ir tautas organizēti svētki (burziņš), kurā ikviens pieliek savu roku, humoru un kaut ko oranžu, kopā radot unikālu un pozitīvu atmosfēru, kas priecē ne tikai pašus, bet arī piesaista tūkstošiem viesu no ārvalstīm.