Trešdien, 4. maijā, Latvijā un visā pasaulē ar dažādiem kultūras pasākumiem un svinībām tiek atzīmēta deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” parakstīšanas diena. 1990. gada 4. maijs ir tikpat būtisks notikums kā 1918. gada 18. novembris, jo Latvija no jauna nostiprināja savu neatkarību un sākās mūsu ceļš uz demokrātisku valsti. Taču valsts neatkarība nav pašsaprotama – ikvienam ik dienu ir jāpieliek sava roka tās stiprināšanai un pilnveidošanai.
Latvijas Institūts aicina ikvienu 4. maijā kopā ar saviem tuvajiem svinēt Baltā galdauta svētkus – ieturēt kopīgu maltīti un/vai veikt kādas citas kopīgas aktivitātes (#mans4maijs #BaltaisGaldauts).
Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.
Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gadā tika ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji nobalsotu par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Deklarāciju sagatavoja un atbalstīja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards), pret bija Interfronti atbalstošie deputāti.
Ar 138 balsīm “par”, 0 “pret” (deklarāciju neatbalstošie frakcijas “Līdztiesība” deputāti, demonstratīvi noraidot Neatkarības deklarāciju, pirms balsošanas atstāja parlamenta zāli un balsojumā nepiedalījās) un 1 neatkarīgajam deputātam “atturoties” Augstākā Padome to pieņēma. Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai. Deklarācijas pieņemšanas laikā pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēkas) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks un deputāti pēc pozitīvā balsojuma tika ar sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā. Latvijas Televīzijas arhīvā atrodami video, kurā iemūžināti 1990. gada 4. maija notikumi.